Es tam visam pa vidu...
15. augusts, 2023 pl. 9:27,
1 komentārs
Es kavējos - šo man vajadzēja rakstīt jau aizvakar, esmu sapinusies darbos, skrienu, nē - aulekšoju kā neprātīga, kaut solījos sev laboties, tā kā prasties - pieņemt, ka arī es drīkstu strādāt tik 8 stundas dienā. Un joprojām man ar šo grūti. Laikam jāsāk ar to, ka man nekad nav trūcis ideju, nu ne jau tās lielās - tās par pavisam citu dzīvi, māju, un vispār kādreiz, kaut kad, kaut kur - nē - manējās ir par te un tagad, man nekad nav bijis grūti radīt jaunas un atkal jaunas rotas, traukus, tekstus, gurķus ar krējumu atkal pagatavot savādāk, pārkārtot māju, pārrakt dobi, kārtīgi apgriezt rozi vai arī matus, domāt tālāk, redzēt plašāk - šo es protu, pat ļot labi, un es arī daru, jo laime ir ne tikai process, bet arī baudāms rezultāts. Un tik pat labi kā, Tu, arī es zinu mūžseno teicienu - darbi dzen darbus - un tā patiešām ir. Un tiklīdz es iesteidzu vienu, jo gribu priecāties par procesu un jūsmot par rezultātu, un gribu to jau šodien, tad nepaiet nemaz tik ilgs mirklis, kad jau nākamais darbiņš ir klāt - ideja, kura jāīsteno. Jep, un neaizmirsīsim, ka te joprojām runāju par cilvēku, tas ir sevi, kuram priekšnieku nav. Un tā es te rakstu, un apzinos, ka nu jau nedēļa ir paskrējusi, un es neesmu kopā ar vīru vienkārši pasēdējusi dārzā, starp puķēm, pamalkojusi vīnu un vienkārši papļāpājusi par šo un to, ne par nākamajiem darbiem, plāniem un izmaksām, ne par vēlmēm, sapņiem un iecerēm, bet vienkārši - par ne ko un nedaudz sevi. Un nepārproti, man ļoti patīk, ka ap mani viss mutuļo - mūsu Jaunbūve, kura, ja ne nākamgad, tad aiznākam - aicinās ciemos viesus uz mazpilsētas dzīves baudīšanu, nu jau no ārpuses ir pabeigta, logi ir pasūtīti, un tā izskatās neticami skaista, esam sakārtojuši vēl vienas piebrauktuves jautājumu. Dārzs ir ieaudzies, bija brīži, kad biju nobažījusies - sausma un lietus periodi, bet nu jau viss ir labi. www.kaisme.com jaunais veidols, Jaunumu otrdienas, pasūtījumu izsūtīšana tik divreiz nedēļā, organizēta un plānota strādāšana pie Jauniem produktiem un esošo papildināšanas rit labi, un nodarbības ir apmeklētas, Jūs lasāt manu dienasgrāmatu un sūtat man mīļas vēstules. Es nekonservēju sava dārza ražu - ēdam to svaigu, šobrīd dzeram kritušo ābolu un bumbieru sulas, spiežu arī pāraugušos gurķus, un kad nespēsim apēst tomātu ražu, dzersim arī tos. Un vēl sēņošana, peldēšana, drīz gribu atsākt skriet (tas man tāds rudens/ziemas prieciņš), vēl vajadzētu pirms aukstuma šo to nokrāsot mājā, vēl gribu www.kaisme.com ieviest produktus, kurus 100% neizgatavoju pati, vēl jāpārstāda pāris puķes, un vēl bērni "jāpalaiž" skolā (Lilu dodas uz Rīgu, Ernests un Terēza atgriežas ilgi remontētajā skolas ēkā - labi, ka viņi vairs neaug tik strauji - vajadzēs tik pāris T-kreklus, kādas džinsas, klades un rakstāmos). Daudz. Un tik labi. Un es tam visam pa vidu. Un man patīk, pat ļoti. Tik, Kristīne, lūdzu samazini tempu.P.S. nākamo ierakstu publicēšu 1dien, paldies Tev, ka esi šeit!
1 komentārs - Es tam visam pa vidu...
anna - 16. augusts, 2023 pl. 10:36
Joprojām brīnos - kā tu to visu paspēj?! Paldies, ka ļauj ieskatīties savā ikdienā. Turpināšu sekot līdzi.