Itālija... pirmā diena... vai arī - mazliet par plānu...
5. novembris, 2024 pl. 23:35,
Nav komentāru
Šis stāsts, šķiet, aizsākās pirms gadiem pieciem - mans vīrs Artis man teica, ka brauks uz Itāliju, lai mācītos akordeona meistara arodu, pilsētā, kur instruments vispār reiz radies... nu, forši - brīnišķīga ideja - un, tad sākās pandēmija... pagāja laiks un pati pandēmija, un šī ideja atkal uzvirmoja, un toreiz, pirms gada vai pus, kad Artis sāka pētīt un vispār plānot pašu būšanu Itālijā, mazā pilsētiņā blakus Ankonai, Castelfidardo, un pa īstam apzināties, ka tā ir vairāk kā piecu stundu brauciena atālumā no Milānas lidostas, un pašas mācības (pirmais to cikls) ilgst nedēļu, es teicu, ka braukšu līdzi, divatā ceļš tomēr īsāks :) un vēl - ļoti gribu vienkārši nedēļu padzīvot īstu itāļu mājā, gatavot īstu ītāļu ēdienu, un vienkārši pabūt prom no darbnīcas un māla, lai vairāk zīmētu un rakstītu - jā, tāds bija plāns toreiz - kaut kad gada sākumā... un tā Artis piesakās mācībām, iztur konkursu, nopērk biļetes lidojumam, un Airbnb pat noīrējām uz nedēļu dzīvoklīti ar terasi... par pašu pilsētu informācija? ļoti maz, lai neteiktu, ka necik, bet, lai vai kā - jau pavasarī zinājām, ka novembra sākumu pavadīsim te... tad maijā Artis iepazīstas ar Ronaldu no PNB print, un tā vārds pa vārdam, pie manis nonāk viņa kontakti... oktobra sākums - atvaļinājums Malagā, un braucot mājās, es pavisam skaidri jau zinu, kā ielikt vākos ideju, kuru jau tik ilgi nēsāju sev līdzi... oktobra nogalē - satikšanās ar PNB print, sarunas ar maketētāju, un man viss ir skaidrs
, es ne tikai nedēļu dzīvošu īstu itāļa dzīvi, es arī salikšu visu materiālu savai pirmajai grāmatai/izdevumam - jā, es patiešām to darīšu... un taad, kad Tev rakstu, te Itālijā pulksten's jau rāda 23:00, mēs šodien esam mērojuši tālu ceļu, laiks iet gulēt, un ārprāts, kā es gaidu rītu - gribu izskriet pilsētu, gribu aukstu dušu un gribu sākt... sākt grāmatu... savu grāmatu... un joprojām tam visam ticu un neticu...ar labu nakti,
sazinamies jau rīt,
Kristīne Itālijā
