Es esmu Vētra...
29. novembris, 2023 pl. 9:29,
Nav komentāru
Čau! Sen neesmu Tev rakstījusi! Kad šo aizsāku, teicu sev, ka gribu, lai šis ir viegli - vēlos rakstu, nevēlos nerakstu, un lai gan neesmu šīs pieejas karsta atbalstītāja - es tomēr esmu par disciplīnu, reizēm patiešām izprotu, ka viegluma piešķiršana pat ļoti ikdienišķām lietām - atbrīvo, pat ļoti. Un šorīt zināju, ka man Tev jāuzraksta - jāpastāsta, kā man iet, un zini - es esmu Vētra, un radošos procesos to apzinos vēl ļotāk. Tā - par visu no sākuma - šobrīd aizrautīgi strādāju pie Jaunumiem www.kaisme.com, kurus palēnām te atklāšu no 1.-14.decembrim, savus darbus plānoju pati - pēc rosīgās vasaras vēlējos brīvdienas, vēlējos tās pagaras, un vēlējos laiku darbnīcā, lai varu koncentrēti strādāt tikai ar mālu - nedomājot par paciņu pakošanu, rēķinu drukāšanu, e-pastiem un citām lietām, kuras paņem laiku un manu uzmanību. Tāpēc iesākumā - lielā vasaras kolekcijas izpārdošana, un pēc tās - laiks darbam ar materiālu. Un tā kā rotas nesastāv tik no māla vien - tām nepieciešama furnitūra, forma, glazūras toņi un arī faktūras - no sākuma atrodu visu to - jāpiebilst, ka katrs šis kriksītis droši vien ir nopērkams atsevišķā veikalā, visu pērku internetā - tas nozīmē, ka tos ieraudzīšu, kad saņemšu (un, protams, ne no Latvijas). Vēl - man nebūs laika prototipu izstrādei, visu darīšu uzreiz, tas nozīmē, ka arī šo to "pārdarīšu" (būs auskari, kuri tā arī netiks līdz e-veikala plauktiņiem, jo tie neizturēs manu atlasi). Tas ir ilgs, pacietīgs, darbietilpīgs darbs, tas izmeļ un reizē piepilda. Māls nav paredzams - tas žūstot saraujas, ''cepoties" samazinās, glazūras toņi krasi atšķiras visos procesa etapos, vēl klāšu zeltu, tas jau noglazētās detaļas pārvērtīs līdz nepazīšanai, padarot tās neticami elegantas. Un tai visā es mutuļoju, plosos, daros - baudu procesu un mācos tam ļauties, atkal un atkal sev atkārtoju : Tev izdosies, Tu dari ar sirdi, to jūt, to saņem, Tev izdosies! Es koncentrējos darbam, sevi ielieku tur, tai' visā, ko radu, un reizē plūstu - ir tik daudz lietas, kuras noteiks pats materiāls, lielais karstums krāsnī, zelta mirdzums un saderība ar furnitūru, es peldu, es ienirstu, iznirstu, ieelpoju un nirstu... es eju lietū, putenī, es elpoju dziļi, es pierimstu, es tinos siltā segā, lasu grāmatas un plikām kājām brienu sniegā, es atslābstu, un atkal sevi uzvelku kā stīgu, es esmu Vētra - manī virpuļo, uzplaiksnī, kaismīgi karst, manī rodas... ES RADU!