Mans Jaunais...
17. janvāris, 2024 pl. 9:44,
3 komentāri
Ārptāts, tik sen neesmu Tev rakstījusi, un es zinu, zinu - laika trūkums ir traki slikts attaisnojums, bet, šķiet, man īsti Tev nebija, ko teikt, jā - gribēju domās, darbos un notikumos vispirms atrast līdzsvaru un sevi, un vēl arī tas, ka toreiz, kad šo aizsāku - dienasgrāmatas rakstīšanu, sev apsolīju, ka darīšu to viegli, jā, un arī skaisti... un atkal es attaisnojos - bet tā negribu... gribu, lai zini, ka šorīt, tagad un te no sirds vēlējos Tev uzrakstīt, un arī pati sev... Un, tagad, to darot, man joprojām nav skaidrs, ko īsti... Es šonakt saldi un tik silti gulēju, no rīta, vēl īsti nepamodusies pierakstīju pateicības - ak, ja Tu zinātu, cik ļoti man to patīk darīt - un nu jau būs pagājis pusgads (un man patīk tādi laika nogriežņii, mēnesis tomēr ir krietni par maz, lai tā pa īstam izvērtētu un vispār saprastu), jā, kad to daru, nu to grūti pat izteikt, bet tā piedomāšana, pateikšanās un tā visa pierakstīšana - tā liek laimes sajūtai virmot, jā - tā es to jūtu & redzu, gluži kā tos spožos aukstā gaisa kristāliņus ziemas saulē, kad ir vairāk, kā -20 aiz loga. Pamodusies, kamēr manējie gatavojās dienai, es iekurināju krāsni, saklāju gultu, izņēmu traukus no trauku mašīnas, salocīju veļu, ieliku vēl mazgāties, un, kad bērni aizgāja uz skolu, es atrullēju jogas paklāju, ieslēdzu YouTube, sameklēju 25 min. move with Nicole vienu no pilates nodarbībām un ļāvos, un man joprojām tas ir grūti - balanss un elastība, tas vispār nav par mani, bet būs, es darīšu un būs - tāds ir mans mērķis - spēcīga es, nopietni - man tūlīt paliks 42 gadi, un nē - man nav sajūta, ka novecoju, arī - ka dzīve iet uz otru pusi, nē, nē - es joprojām esmu jauna, un katra fiziska aktivitāte, man liek justies vēl jaunākai (starpcitu, šoziem atklāju slidošanu). Pēc pilatēm duša, mazliet kosmētikas, darbnīcas treniņtērps - jā, joprojām mīļākais darba apģērbs, pagatavoju matchu ar sojas pienu, iebridu sniegā - plikām kājām - šis ir perfekti, un malkojot matchu, vēl izlasīju grāmatas "Mākslinieka ceļš" nodaļu, un tagad rakstu Tev, pulkstenis rāda 10:09, un es tūlīt došos uz darbnīcu, lai no mitra māla gatavotu rotu detaļas. Un zini - es esmu laimīga. Es esmu atradusi sevi. Sevi it visās taij's epizodēs ap mani, ik kadrā, skaņā, arī cilvēkos, smieklos un klusumā, rosībā, dunā un rimtā mierā - un tagad, domājot par visu to Jauno, kas mani (un arī Tevi) vēl tik sagaida, vēlos tik vienu - nepazaudēties. Jā, to vēlu sev, un arī Tev! Un milzīgs paldies, ka esi šeit! Un, lai mums brīnišķīga šodiena!Ak, un būšu no sirds pateicīga, ja komentārā ierakstīsi savu vēlējumu sev Jaunajā gadā, paldies Tev jau iepriekš!
3 komentāri - Mans Jaunais...
Krista - 17. janvāris, 2024 pl. 13:48
Sev, un arī Tev, vēlu prasmi ļauties! Paldies Tev, ka dalies!
Ieva - 17. janvāris, 2024 pl. 22:10
Paldies par skaistajiem dienasgrāmatas ierakstiem. Tik jauki tos lasīt šādā formātā šeit, bez steigas, bez citām klātesošām ziņām, kā tas būtu soc. tīklos.
Šovakar izlasīju visus ierakstus, iedvesmojos, atradu vārdus, kas tieši šobrīd man bija jāizlasa. Sev novēlu šogad saēsties gabaliņus no drosmes kūkas un doties ceļā pretim sev. Lai skaisti! Paldies!
Šovakar izlasīju visus ierakstus, iedvesmojos, atradu vārdus, kas tieši šobrīd man bija jāizlasa. Sev novēlu šogad saēsties gabaliņus no drosmes kūkas un doties ceļā pretim sev. Lai skaisti! Paldies!
Kristine Mala - 17. janvāris, 2024 pl. 22:10
Esi laimīga šeit un tagad.Sapņo drosmīgi un sper soļus nezināmajā💫